Pasaules savvaļas sugu dienā, 3. martā, daudzviet svin Vašingtonas konvencijas jeb CITES (Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora) parakstīšanu. CITES ir viens no dalībvalstu skaita ziņā lielākajiem starptautiskajiem līgumiem dabas aizsardzības jomā. Šī starpvalstu vienošanās izstrādāta ar mērķi nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un stiprināt apdraudēto sugu aizsardzību, regulējot to ieguvi un starptautisko tirdzniecību.
Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir viena no Vašingtonas konvencijas institūcijām Latvijā, un muzeja speciālisti veic ekspertīzes un sniedz atzinumus par, visbiežāk muitā, aizturētiem suvenīriem, kosmētikas un medicīnas preparātiem, modes aksesuāriem u. tml., kuru radīšanā izmantoti aizsargājamie augi un dzīvnieki.
Ikvienam muzeja apmeklētājam ir iespēja apskatīt ekspozīciju „Nepērc viņu dzīvības (Vašingtonas konvencija)” un gūt zināšanas par konvenciju un tās sarakstos iekļautajām Latvijas un pasaules sugām. Vitrīnās aplūkojami eksponāti no muzeja krājuma, kā arī tūristiem vai tirgotājiem konfiscēti priekšmeti CITES nosacījumu neievērošanas dēļ.
Pasaules savvaļas sugu dienas vadmotīvs 2026. gadā ir „Ārstniecības augi un garšaugi: veselības, kultūras mantojuma un iztikas saglabāšana”. Šāda tematiskā ievirze aicina pievērst uzmanību augiem, kas jau gadsimtiem ilgi pielietoti ārstniecībā, ir vietējo zināšanu un kultūras pamatā. Daudzviet pasaulē augi joprojām ir galvenais veselības aprūpes resurss, bet vienlaikus daudzas sugas apdraud pārmērīga to ievākšana, biotopu iznīcināšana un klimata pārmaiņas. Rūpes par šiem augiem nozīmē rūpes par cilvēku veselību, kultūras mantojuma saglabāšanu un vietējo kopienu iztiku.
Arī Latvijai šī diena ir nozīmīga. Latvija ir CITES dalībvalsts un iesaistās apdraudēto sugu aizsardzībā, bet mūsu pašu daba – meži, pļavas, purvi un piekraste – ir mājvieta daudzām aizsargājamām sugām, tostarp ārstniecības augiem, kas tautas medicīnā izmantoti paaudzēm ilgi. CITES dienā runājam ne tikai par tālām zemēm un eksotiskām sugām, bet arī par mūsu pašu dabas vērtībām un atbildību tās saglabāt nākamajām paaudzēm.
Parastais kadiķis Juniperus communis
Pasaules savvaļas sugu dienā godinām parasto kadiķi – sugu, kas dziļi iesakņojusies Latvijas dabā un kultūras mantojumā. Latvijā parastais kadiķis nav aizsargājama suga, taču kadiķu audzes zālājos un virsājos ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami biotopi.
Kadiķi pieder ciprešu dzimtai un kā atsevišķi eksemplāri vai nelielās grupās aug atklātos sausos mežos un pļavās. Atšķirībā no citiem vietējiem skujkokiem sveķus neveido. Kadiķi ir īpaši salizturīgi. Sēklas attīstās ogai līdzīgā veidojumā – čiekurogā. Sākotnēji tā ir zaļa, nogatavojoties kļūst zili melna ar apsarmi. Kadiķis ir ilgdzīvotājs, mūža ilgumam pārsniedzot pat vairākus simtus gadu. Var sasniegt ievērojamu apkārtmēru un garumu. Latvijā aug vairāki desmiti dižkadiķu.
Kopš seniem laikiem kadiķi izmanto ārstniecībā. Skujas un sēklas bagātas ar ēteriskajām eļļām. No kadiķu zariņiem sien pirts slotas, to kvēpina, čiekurogas lieto kulinārijā. Kadiķis ir cieši saistīts ar latviešu tradīcijām, ticējumi vēsta, ka kadiķa klātbūtne sargā cilvēkus, mājas un lopus no ļauniem spēkiem, kaitēm un nelaimēm. Folklorā bieži lietots kadiķa otrs nosaukums – paeglis.
Muzeja tīmekļa vietnē publicēti ceļveži par savvaļas augu sugām, ko cilvēki iepazinuši jau senatnē un turpina lietot arī mūsdienās.
Ceļvedis dabā „Pavasarī ievācamās tējas”
Ceļvedis dabā „Jūnijā ievācamās tējas”
Ceļvedis dabā „Savvaļas ogulāji”
Izdevums „Kā veicināt dabas daudzveidību dārzā un lauku īpašumā. Dabas ekspertu padomi ceļa sākumā”
CITES aizsargājamie augi Latvijā
CITES aizsargājamo sugu sarakstā iekļautas visas Latvijā sastopamās orhideju sugas.